Internets ir mūžīgi mainīga vide, jo nepārtraukti tiek radītas jaunas programmas, platformas, aplikācijas un mājaslapas, kas kaut kādā veidā ir labākas par visu iepriekš internetā sastapto vai kas ir pilnīgi jaunas. Un tad mums tās nākas izpētīt, apgūt, lai varētu tās pielietot ikdienā, kaut vai vienkārši, lai atvieglotu savu ikdienas dzīvi vai efektīvāk komunicētu viens ar otru. Šādi mūsdienās arvien vairāk un populāri paliek blogi un daudz un dažādi sociālie tīkli, kuri ir lieliskas platformas cilvēkiem ne tikai izteikt savu viedokli un domas, bet arī ērti komunicēt ar citiem un uzzināt jaunāko un svaigāko informāciju.
Mūsdienu internets ir atkal vairāk tendēts tieši uz sociālo mediju aspektu un informācijas apmaiņu, līdzīgi kā tas bija tā aizsākumos – 1970. gadu beigās, kad internets darbojās ziņojuma dēļa sistēmas jeb BBS sistēmas veidā, un cilvēki varēja tā ietvaros apmainīties ar datiem, ziņām, ziņojumiem un programmām. Visi sociālie tīkli, piemēram, facebook.com un twitter.com dod iespēju cilvēkiem ātri un efektīvi apmainīties vēstījumiem, diskutēt, sazināties un veikt citas sociālas darbības.
Lai labāk saprastu sociālo tīklu jēdzienu, vispirms ir jānošķir divi citi jēdzieni – Web 2.0 un lietotāju veidots saturs (UGC), jo, lai cik šie termini šķistu līdzīgi, tā tomēr nav. Web 2.0 tiek attiecināts un veidu, kā programmētāji un programmu izmantotāji sāka izmantot Globālo tīmekli jeb WWW – tie sāka Globālo tīmekli izmantot kā platformu, kurā tās saturu un izmantojumu vairs neveido viens cilvēks, bet to nepārtraukti un kopīgi dara visi tās lietotāji. Šim Web 2.0 jēdzienam lielisks piemērs būtu Wikipedia.com. Tur pretī lietotāja veidots saturs ir saturs, kuru veido paši lietotāji, kurš ir publiski pieejams kādā mājaslapā vai sociālajā tīklā un kurā ir redzamas kādas radošuma pazīmes. Tādēļ arī par pamatu sociālajiem tīkliem tiek uzskatīts tieši Web 2.0 koncepts, jo sociālie mediji ir internetā balstīta aplikāciju grupa, kura par savu pamatu izmanto Web 2.0 ideoloģiju un tehnoloģijas un kuras atļauj radīt un apmainīties ar lietotāju veidoto saturu.
Tātad sociālie tīkli ir vieta, kurā cilvēki var paši radīt jaunu saturu, kā apmainīties ar jau šajos tīklos esošo saturu. Un tās arī dod lietotājiem šīs iespējas ne tikai mainīties vienam ar otru ar jau eksistējošu saturu, bet īsā laika posmā radīt arī pašam saturu, ar kuru nekavējoties ir iespējams dalīties ar citiem lietotājiem, tādejādi nododot savu vēstījumu citiem burtiski momentāni, bez liekas kavēšanās. Un tajā pašā laikā ar sociālo tīklu palīdzību jebkurš lietotājs var efektīvi izveidot kādu konkrētu tēlu par sevi, priekšstatu par sevi, daloties ar personisko informāciju, piemēram, jūtām, simpātijām, antipātijām.
Paralēli sociālajiem tīkliem aktīva darbība notiek arī blogošanas kopienā. Šī tendence vairāk sasaucas ap 1990. gadu internetu, kad interneta lietotāji veidoja mājas lapas, kurās ievietoja informāciju par sevi. Mūsdienās šo mājaslapu lomu pilda blogi, jo blogi dod iespēju to īpašniekiem dalīties ar personiskajiem uzskatiem un ātri saņemt atgriezenisko saiti – komentārus, ieteikumus, kritiku – no bloga lasītājiem. Vēl iemesli, kādēļ blogošana ir guvusi ievērojamu popularitāti, ir arī tas, ka blogšana ir vieglākais veids, kā nopublicēt savus darbus, kurus var redzēt daudzi jo daudzi cilvēki, tādā veidā kļūstot atpazīstamam, kā arī tas, ka tavs veidotais saturs iegūst mājvietu – URL adresi. Tātad arī blogi ir lieliska komunikācijas platforma, kur publicēt, īpaši garākus tekstus, kuri neiederas sociālo tīklu šaurajā telpā, un kura bloga autoram nodrošina
Bet mūsdienās, manuprāt, robežlīnijas starp blogiem un sociālajiem medijiem ir ļoti izplūdušas, jo arī blogi vairs īsti neeksistē vieni – nereti tie iet roku rokā ar sociālajiem tīkliem, jo blogā ievietotais raksts tiek reklamēts sociālajos tīklos, lai tas iegūtu lielāku popularitāti. Kā arī tagad jau gandrīz viesos blogos tiek ievietotas saites vai pat sindicētā plūsma tieši no bloga īpašnieka sociālajiem medijiem, kur parādās, piemēram, autora twitter vai facebook aktivitāte, kas tikai nozīmē, ka ar laiku šīs divas mūsdienu interneta milzīgās sastāvdaļas saplūdīs arvien vairāk, līdz iespējams, radīsies kaut kas cits, kaut kas jauns.